Toh Ban Sheng ir viens no Singapūras starptautiski atzītākajiem kordiriģentiem, kurš ir vadījis meistarklases, bijis žūrijas loceklis un viesdiriģents vairāk nekā 25 valstīs. Bijušais fizikas skolotājs un lielākoties pašmācīts mūziķis, viņš vēlāk ieguva divus maģistra grādus kordiriģēšanā un vokālajā mākslā Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņa mākslinieciskums ir novērtēts ar septiņām Diriģenta balvām Eiropā un Singapūras prestižo Jaunā mākslinieka balvu.

Toh Ban Sheng vadītie kori ir guvuši ievērojamus panākumus pasaules arēnā, iegūstot astoņus Grand Prix, vairākas žūrijas un kategoriju balvas, kā arī vairāk nekā 70 zelta balvas. Savā valstī viņa kori divus gadus pēc kārtas tika kronēti par Gada kori. Viņš ir diriģējis nozīmīgos valsts pasākumos, tostarp 800 cilvēku lielo Nacionālās dienas apvienoto kori, un bijis kormeistars atzinīgi novērtētos Gustava Mālera 2. simfonijas un Ludviga van Bēthovena 9. simfonijas atskaņojumos. Viņš tika uzņemts arī kā Singapūras Koru diriģentu asociācijas goda biedrs.

Aizrautīgs pedagogs un mentors, Tohs ir bijis mentors mūzikas pedagogiem un jaunajiem dziedātājiem nacionālo programmu ietvaros. Ar kori “Raffles Singers” viņš kļuva par pirmo singapūrieti vairāk nekā 20 gadu laikā, kurš 2017. gadā tika uzaicināts uzstāties Pasaules simpozijā par kora mūziku.

Tohs ir arī grāmatas “The Accidental Conductor” autors un Starptautiskā Koru biļetena (International Choral Bulletin) līdzautors. Viņš ir “Toh Ban Sheng Choral Series” kurators izdevniecībai “Earthsongs” (ASV) un ir mākslinieciskais vadītājs koriem “The ROS Singers” un starptautiskajam festivālam “Orientale Concentus”.

2022. gadā viņš nodibināja “Resonance of Singapore Ltd.”, kas ir valsts pirmā labdarības organizācija, kuru vada profesionāls vokālais ansamblis un kas ir veltīta kopienas veidošanai ar kora mūzikas starpniecību. Ar savu darbu Toh Ban Sheng turpina atbalstīt māksliniecisko izcilību un iedvesmot nākamo mūziķu paaudzi.

INGRĪDA KERVĪTSA absolvējusi Tallinas Mūzikas vidusskolu un Tallinas Valsts konservatoriju, specializējoties kordiriģēšanā. Viņa ir “Ellerhein” kora studijas mākslinieciskā vadītāja un meiteņu kora diriģente. Viņa strādā arī Tallinas Mūzikas un baleta skolā (MUBA), kur vada bērnu un jauniešu korus, pasniedz kordiriģēšanu un ir diriģēšanas nodaļas vadītāja.

Kopš 2002. gada Ingrīda Kervītsa ir viena no Igaunijas Dziesmu svētku virsdiriģentēm. Viņa ir bijusi dažādu Igaunijas un starptautisku konkursu žūrijas locekle, tostarp Eiroradio kora konkursā “Let the Peoples Sing”, Sedžici Starptautiskajā kora konkursā Gorīcijā, Itālijā, un konkursā “Tallinn 2025” Igaunijā.

Ar saviem koriem Ingrīda Kervītsa ir saņēmusi daudzas balvas un diriģentu prēmijas starptautiskos konkursos. Daudzi viņas bijušie audzēkņi ir kļuvuši par veiksmīgiem jaunajiem diriģentiem. Viņa ir vadījusi lekcijas un meistarklases starptautiskos simpozijos un festivālos Igaunijā, Ungārijā, Grieķijā, ASV un Ķīnā, popularizējot igauņu kora mūziku un relatīvo solmizācijas metodi.

Ingrīda ir sagatavojusi savus korus un piedalījusies daudzos sadarbības projektos ar profesionāliem orķestriem un koriem, kā arī ar atzītiem diriģentiem un režisoriem. Jaunākie notikumi ietver “Ellerhein” meiteņu kora priekšnesumus Artura Kapa oratorijā “Ījabs” kopā ar Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri (ERSO), Igaunijas Nacionālo vīru kori un jaukto kori “Latvija”, diriģenta Nēmes Jervi (Neeme Järvi) vadībā; skatuviskos iestudējumus Veljo Tormisa “Igauņu kalendāra dziesmām”, atzīmējot Igaunijas Nacionālā vīru kora 80. gadadienu; Antonio Vivaldi “Gloria” atskaņojumu ar “Hortus Musicus”; Arvo Perta “Credo” atskaņojumu ar ERSO un Igaunijas Nacionālo vīru kori, diriģenta Pāvo Jervi (Paavo Järvi) vadībā; un Nargenfestivāla Arvo Perta dienu 2025. gada koncertus ar ERSO, diriģenta Olari Eltsa (Olari Elts) vadībā, atzīmējot Arvo Perta 90. dzimšanas dienu.

Ingrīdas Kervītsas vadībā ir izdoti pieci kompaktdiski: “Ringing in the Fields” (2009) un “Magnificat” (2015) ar Tallinas Mūzikas vidusskolas meiteņu kori (šodienas MUBA meiteņu koris); “Songs of Light” (2017) un “Sky Songs” (2023) ar “Ellerhein” meiteņu kori, kā arī Marta Sāra bērnu operas “Pazudusī princese” notis un kompaktdisks (2024).

2014. gadā Ingrīda Kervītsa saņēma Uno Jervelas (Uno Järvela) diriģenta stipendiju no Igaunijas Nacionālā kultūras fonda. Igaunijas Koru asociācija viņu nosauca par Gada diriģenti 2010. un 2016. gadā, un viņa ir saņēmusi Igaunijas Kultūrkapitāla fonda Skaņu mākslas balvu (2005), kā arī Tautas kultūras balvu 2010. un 2023. gadā.

Jani Sivén ir atzīts diriģents, komponists un pedagogs. Kopš 2015. gada viņš strādā kā pilna laika kordiriģēšanas lektors Sibēliusa akadēmijā, Helsinku Mākslas universitātē. Jani Sivén ir strādājis ar vairāk nekā 50 koriem un orķestriem, un iepriekš bijis mākslinieciskais vadītājs tādos kolektīvos kā kamerkoris “Audite”, Tamperes Filharmonijas koris, orķestris “Sinfonietta SOI”, Helsinku “Concordia” Jauniešu simfoniskais orķestris, Somijas Koru institūts, Somijas Zēnu koris un Jauniešu koris “Galante”. Viņš ir strādājis arī kā kormeistars Helsinku Mūzikas centra korī. Kā viesdiriģents Jani ir sadarbojies ar Tamperes Filharmonijas orķestri, Somijas Baroka orķestri, Helsinku Baroka orķestri, Somijas un Latvijas Radio kamerkoriem, kā arī Somijas Nacionālās operas kori.

Papildus darbam Sibēliusa akadēmijā viņš ir strādājis kā orķestra un kora diriģēšanas lektors Helsinku konservatorijā un kā instruktors kora un ansambļa diriģēšanas programmā Metropolia lietišķo zinātņu universitātē. Viņš ir bijis arī viespasniedzējs gan Somijā, gan ārvalstīs.

Viņa kompozīciju sarakstā ir tādi darbi kā kameroperas “Pyhä Birgitta” (Svētā Birgitta), “Abelard & Héloïse” un “Troijan naiset”, kantāte “Metropolin tuulet” (Metropoles vēji), kas tika pasūtīta Somijas Dienvidu studentu organizācijas simtgadei, un “Fenestra Finnorum”, darbs, kas tika pasūtīts par godu Somijas institūta Romā 50. gadadienai. Jani Sivén saņēma diriģenta balvu Tamperes vokālās mūzikas festivāla koru skatē 1999. gadā un tika nosaukts par Gada kora diriģentu 2000. gadā, ko piešķīra Somijas Koru diriģentu asociācija (FCDA).

Krista Audere (1989)

Krista Audere ir latviešu diriģente, kura šobrīd dzīvo un strādā Nīderlandē. Viņa ir VU Universitātes kamerkora un kamerkora Venus diriģente kā arī regulāri strādā kā viesdiriģente ar Nīderlandes kamerkori, Nīderlandes Radio kori un Cappella Amsterdam. Kopš 2024. gada viņa ir Hāgas Karaliskās Konservatorijas kordiriģēšanas nodaļas pasniedzēja. Sākot ar 2025. gadu Krista Audere ir Zviedrijas Radio kora galvenā viesdiriģente. Sekojot Daniel Reuss, 2028. gadā Krista Audere kļūs par Cappella Amsterdam galveno māksliniecisko vaditāju un diriģenti.

2021. gadā Krista kļuva par Ērika Eriksona starptautiskā kordiriģentu konkursa laureāti.

2025/26 gada sezonā viņai paredzēta sadarbība ar Valsts Akadēmisko kori “Latvija”, Zviedrijas Radio kori, Bavārijas Radio kori, Dānijas Nacionālo vokālo ansambli, Berlīnes Radio kori, RIAS kamerkori, NDR Vokālo ansambli un Porto kori Casa da Musica.

Krista Audere (1989) ir Rīgas Doma kora skolas absolvente. Bakalaura gŗādu kordiriģēšanā ieguvusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un papildus izglītojusies Štutgartes Mūzikas un mākslu augstskolā. 2016. gadā viņa ieguvusi māgistra grādu cum laude Amsterdamas Mūzikas konservatorijā. Kā dziedātāja Krista ir sadarbojusies ar Latvijas Radio kori un Cappella Amsterdam.

Viņa regulāri ir dažādu koru un diriģēšanas konkursu žūrijas locekle un sniedz meistarklases kora diriģēšanā.

Andris Sējāns (*1978)
pazīstams kā dziedātājs, aranžētājs, mūzikas autors,
producents un diriģents. Aktīvi darbojas nošu izdevniecībā
Musica Baltica kā galvenais nošu redaktors. Viens no bērnu
mūzikas un dzejas projekta Brīnumskapis veidotājiem un
dalībniekiem. Kopš 2011. gada Andris ir iesaistīts arī muzikāli
zinātniskā projekta Dabas koncertzāle īstenošanā.
Savulaik diriģējis kori Daile un vadījis pašdibināto kamerkori
Chorus Sapiens. Lieli panākumi gūti vokālās grupas Cosmos
sastāvā (divkārt saņemta Lielā Mūzikas balva kategorijā Gada
koncerts – 2007. gadā par kopā ar Latvijas Radio kori veidoto
koncertprogrammu Nakts lūgšana un 2008. – par Cosmos solo
koncertiem Turbulence), arī sadarbojoties ar Latvijā un pasaulē
atzītiem māksliniekiem un kolektīviem.
Vairāki ierakstu albumi, kuros Andris Sējāns piedalījies kā
atskaņotājmākslinieks, aranžētājs, mūzikas autors vai
producents, sadarbojoties ar grupu Cosmos, bērnu vokālo
ansambli Knīpas un Knauķi, projektiem Dabas koncertzāle,
Brīnumskapis, u.c., tikuši nominēti vai saņēmuši Latvijas
mūzikas ierakstu Gada balvu. Viņš saņēmis Autortiesību
bezgalības balvu un uzvarējis arī tautasdziesmu apdaru
konkursos (piem., LNKC izsludinātajā latviešu tautasdziesmu
apdaru konkursā Jaunā dziesmu rota).
Kā komponistam un aranžētājam Andrim bijušas
sadarbības ar labākajiem Latvijas koriem (Kamēr…, Balsis,
Maska, Latvijas Radio koris, VAK Latvija u.c.) un orķestriem
(Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valsts
kamerorķestris Sinfonietta Rīga, Liepājas simfoniskais orķestris,
Orķestris Rīga u.c.). Andra kora darbi (tautasdziesmu apdares)
vairākkārt iekļauti arī Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku
repertuārā un izskanējuši Mežaparka Lielajā estrādē daudzu
tūkstošu dziedātāju kora izpildījumā.
Andris Sējāns skolojies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā
un Rīgas Doma kora skolā. Studējis un absolvējis JVLMA
kordiriģēšanas nodaļu pie Imanta Kokara un Sigvarda Kļavas (bakalaura grāds 2001. gadā), un nu atkal ir students JVLMA
kompozīcijas nodaļā pie Ērika Ešenvalda.